Publicēts: 18.03.2021.

Sabiedrības līdzdalība ir iedzīvotāju, sabiedrības un nevalstisko organizāciju iesaistīšanās politikas veidošanas procesā. Sabiedrības līdzdalības mērķis ir nodrošināt, lai publiskās pārvaldes pieņemtie lēmumi būtu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, savlaicīgi izskaidroti un saprotami tiem, uz kuriem tie attieksies. 

Sabiedrības pārstāvji var paust savu viedokli par attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktu projektiem to izstrādes sākotnējā stadijā - ierosinot jaunu regulējumu, piedaloties problēmu konstatēšanā un alternatīvu noteikšanā, kā arī pārējos posmos - iesaistoties regulējuma darbības uzraudzībā, rezultātu novērtēšanā un izstrādājot priekšlikumus tā aktualizācijai. Savu viedokli var sniegt ikviens sabiedrības pārstāvis, kuru skar vai interesē risināmais jautājums. Katram sabiedrības pārstāvim ir tiesības saņemt atgriezenisko saikni par savu priekšlikumu.

Sabiedrības līdzdalības kārtību regulē sekojoši tiesību akti:

Lai tiesību aktu projekti glabātos vienuviet, izveidots Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls jeb TAP portāls - https://tapportals.mk.gov.lv/. Tā ir digitāla informācijas sistēma, kur tiek izstrādāti, saskaņoti un apstiprināti tiesību aktu projekti, kas virzīti apstiprināšanai valdībā. Šajā portālā ikviens var aktīvi iesaistīties tiesību aktu izstrādē – sniegt viedokli un sekot līdzi dokumentu virzībai. Pēcāk Ministru kabineta sēžu atklātajā daļā var sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam – valdības sēžu tiešraide vienmēr pieejama: https://www.mk.gov.lv/lv/tiesraide.  

TAP portālā ikviens sabiedrības loceklis var sekot līdzi dokumentu virzībai, sākot ar idejas stadiju (diskusiju dokuments) un beidzot jau ar konkrētu tiesību akta projektu. Portāls ir solis pretī sabiedrības līdzdalības iespēju paplašināšanai valdības lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošinot sabiedrības pārstāvju (indivīdi, nevalstiskās organizācijas) iesaisti nozīmīgāko politikas dokumentu un tiesību aktu izstrādē jau pašā sākumposmā. Tas veicina kvalitatīvāku un ar sabiedrību saskaņotu valdības lēmumu izstrādi. Šī inovācija sekmē atklātību un informācijas pieejamību par valsts pārvaldes darbu.

Valsts un pašvaldību iestādēm savās tīmekļvietnēs vairs nav obligāti jāievieto informācija par izstrādes un saskaņošanas procesā esošiem dokumentiem, turpmāk viss glabājas TAP portālā un aicinām sekot līdzi tiesību aktu projektu izstrādei jaunajā vienotajā sistēmā.

Iestāde iesaistās to attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādē, kas skar tās darbības jomas.

Ja Jums ir priekšlikumi iestādes kompetencē esošo normatīvo aktu uzlabošanai, aicinām tos nosūtīt uz iestādes e-pasta adresi: pasts@vda.gov.lv

 

Sabiedrības līdzdalība Valsts dzelzceļa administrācijas darbā

Valsts dzelzceļa administrācija ir atvērta sadarbībai ar dzelzceļa nozares pārstāvjiem, dzelzceļa pakalpojumu saņēmējiem, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz savus priekšlikumus, ierosinājumus vai informāciju.

Valsts dzelzceļa administrācija piedalās sekojošās aktivitātēs:

Lai pildītu Dzelzceļa likumā noteiktās funkcijas un apzinātu situāciju dzelzceļa nozarē, Valsts dzelzceļa administrācija ir izveidojusi Dzelzceļa pārvadātāju konsultatīvo padomi, kuru veido visu dzelzceļa pārvadātāju, nozares valsts institūciju un profesionālo asociāciju pārstāvji. Konsultatīvā padome tiek sasaukta reizi vienā vai divos mēnešos, lai pārrunātu un risinātu aktuālākos nozares problēmjautājumus.

Valsts dzelzceļa administrācija saskaņā ar Dzelzceļa likuma 31. pantu regulāri un ne retāk kā reizi divos gados apspriežas ar dzelzceļa kravu pārvadātājiem un šo pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjiem (tranzīta nozares asociācijas, kravu termināli, ekspedītori, muitas noliktavas, iekšzemes kravu nosūtītāji u.c.), lai ņemtu vērā viņu viedokli un uzklausītu viņu priekšlikumus par dzelzceļa tirgu un tā uzlabošanu.

Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 31. panta prasībām Valsts dzelzceļa administrācija regulāri un ne retāk kā reizi divos gados veic Latvijas iedzīvotāju aptauju, lai noteiktu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju apmierinātību ar dzelzceļa sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī ar dzelzceļa stacijās un brauciena laikā vilcienā pieejamajiem pakalpojumiem. Pēdējā šāda veida aptauja ir veikta 2018. gada nogalē.

Pārskats par aptaujas par dzelzceļa pasažieru apmierinātību ar dzelzceļa pasažieru pakalpojumu kvalitāti Latvijā 2018.gadā rezultātiem, 27.11.2018.

Valsts dzelzceļa administrācija saskaņā ar Dzelzceļa likuma 7.1 pantu un 31. pantu un 29.04.2014. Ministru kabineta noteikumiem Nr.217 Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa konsultatīvās padomes nolikums piedalās Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa konsultatīvās padomes darbā, kurā ietilpst arī Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Gulbenes novada domes, Alūksnes novada domes, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu apsaimniekošanā iesaistīto personu un ieinteresēto biedrību un nodibinājumu pārstāvji.  Valsts dzelzceļa administrācija kopīgi ar padomi pieņem lēmumus par vēsturiskā mantojuma dzelzceļam paredzēto finanšu līdzekļu sadalījumu un finansējuma izlietojuma pārskatu apstiprināšanu un kontrolē šo finanšu līdzekļu izlietojumu paredzētajam mērķim.

Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa konsultatīvās padome izveidota un darbojas, lai saglabātu vēsturiskā mantojuma dzelzceļu un veicinātu tā izmantošanu atbilstoši funkcijām, kā arī valsts un pašvaldību institūciju, vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektu īpašnieku (valdītāju) un nevalstisko organizāciju sadarbību, īstenojot labāko muzejdzelzceļu praksi.

Šobrīd Latvijā vēsturiskā mantojuma dzelzceļš ir šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs. Vēsturiskā mantojuma dzelzceļā ietilpst arī dzelzceļa zemes nodalījuma josla. Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa objektus apsaimnieko to īpašnieki (valdītāji).